Bremžu nodilums: kā to atpazīt, nenoņemot riteni

Disku bremzes sastāv no diska, diviem klučiem, suporta ar vienu vai vairākiem virzuļiem, bremžu vada ar elastīgu šļūteni un šķidruma tajā. Nodilums skar visu no tā, bet ne vienādā tempā un ne vienādā veidā.

Kas gandrīz vienmēr ir nekaitīgs: brūna rūsas plēve uz diska pēc mitras nakts vai pēc dažām dienām stāvēšanas. Tā pazūd pēc dažām bremzēšanām. Tikpat nekaitīgi ir bremžu putekļi uz riteņiem — tie kaut ko pasaka par kluča maisījumu, bet neko par stāvokli.

Kas nav nekaitīgs: disks ar dziļām rievām, disks ar rūsas gredzenu ārējā vai iekšējā malā, kas nepazūd, un suports, kas ārpusē ir eļļaini spīdīgs. Rūsas gredzens malā nozīmē, ka kluči tur vairs nesaskaras ar disku — vai nu tāpēc, ka tie kļuvuši pārāk šauri, vai tāpēc, ka disks nodilis nevienmērīgi.

Bremžu diskam nav vispārīgi derīgas robežvērtības milimetros, tāpēc tās šeit arī nav. Tā ir iespiesta vai atlieta uz katra diska, parasti uz kausa vai ārējās malas, un tur ir norādīta kopā ar mērvienību. Šī norāde attiecas tieši uz šo disku, un tā ir vienīgā, kas skaitās.

Klucim tas pats ir citā formā: pieļaujamo berzes slāņa atlikušo biezumu norāda ražotājs, un tas atšķiras starp priekšējo un aizmugurējo asi un starp automašīnām. Balstplāksne netiek ieskaitīta; kas izmēra „vēl piecus milimetrus“ un balstplāksni izmēra līdzi, mēra pārāk optimistiski.

Tehniskajā apskatē izšķir nevis inspektora sajūta, bet bremžu iedarbība uz bremžu stenda un detaļu stāvoklis. Automašīna ar plāniem klučiem var apskati nokārtot, bet ar bieziem — nenokārtot, ja suports strādā tikai vienā pusē.

Riteņiem ar atvērtiem spieķiem ar lukturīti var redzēt pietiekami, lai atbildētu uz svarīgākajiem jautājumiem. Jāmeklē trīs lietas, un nevienai no tām nav vajadzīgs domkrats:

Lielākajai daļai automašīnu ir peldošie suporti: virzulis atrodas tikai iekšpusē un piespiež iekšējo kluci diskam; reakcijas spēks velk suportu pa divām vadotņu tapām uz iekšu un tā piespiež ārējo kluci. Tas darbojas, kamēr tapas slīd.

Ja vadotnēs sacietē smērviela vai ir saplīsusi manšete un iekļuvis ūdens, suports iesprūst. Tad strādā tikai iekšējais klucis — un tieši to caur riteni neredz. Automašīna ar labā stāvoklī esošu ārējo kluci var iekšpusē braukt uz balstplāksnes.

Divas norādes uz to ir redzamas bez demontāžas: rūsas gredzens diska iekšējā malā, ko var redzēt ar spoguli vai tālruņa kameru, un ritenis, kas vienā pusē ir manāmi vairāk noputējis ar bremžu putekļiem nekā otrā. Abi ir iemesls pirms pirkuma riteni tomēr noņemt.

Ir divi veidi. Mehāniskais ir skārda pirksts pie kluča, kas pie noteikta atlikušā biezuma pieskaras diskam un rada spilgtu čīkstoņu, kas bremzējot pazūd un ripojot ir dzirdama. Elektriskais ir stiepļu cilpa klucī, kas tiek pārtraukta un displejā iedegas signāllampiņa.

Abiem ir viens un tas pats ierobežojums: tie nav pie katra kluča. Bieži aprīkots ir tikai viens ritenis uz asi, dažreiz tikai priekšējā ass. Lampiņa, kas nedeg, tāpēc nozīmē tikai to, ka uzraudzītajam klucim vēl ir materiāls. Par pārējiem trim tā neko nesaka.

Turklāt nodiluma indikatorus kluču maiņas laikā mēdz aizmirst vai apiet. Lampiņa, kas nekad nav iedegusies, nav pierādījums — skatiens caur riteņa spieķiem ir.

Bremžu šķidrums ir higroskopisks: caur šļūtenēm un blīvēm tas uzņem ūdeni no gaisa. Palielinoties ūdens daļai, viršanas temperatūra pazeminās. Ikdienā no tā nekā nemana — līdz brīdim, kad bremzes patiešām kļūst karstas: garš nobrauciens no kalnu pārejas, piekabe ar kravu, pilna bremzēšana pēc ātra brauciena. Tad vadā veidojas tvaiks, un tvaiku var saspiest. Pedālis iekrīt līdz grīdai.

Tāpēc maiņa ir laika intervāls, nevis kilometru intervāls, un tāpēc tā automašīnai, kas maz braukta, ir tikpat nepieciešama kā tai, kas daudz braukta. Kāds termiņš ir spēkā, rakstīts ražotāja apkopes plānā. Ūdens daļu mēra ar testeri — un lietderīgi nevis šķidruma tvertnē, bet pie suporta, jo ūdens nonāk tur, kur ir vissiltāk.

Piezīme, ko bieži nepareizi saprot: lēni krītošs šķidruma līmenis tvertnē disku bremzēm ir normāls. Virzuļi izvirzās arvien tālāk, jo kluči kļūst plānāki, un papildu vieta tiek piepildīta no tvertnes. Ja līmenis krītas strauji, tā ir noplūde.

Pietiek ar trim pārbaudēm, un visām trim vajadzīga tukša, taisna iela. Pirmā: no mērena ātruma bremzēt vienmērīgi, rokas vaļīgi uz stūres. Ja automašīna velkas uz sāniem, suports nedarbojas līdzi vai bremžu šļūtene iekšpusē darbojas kā vārsts — tā laiž spiedienu iekšā un vairs neizlaiž ārā, tāpēc viena bremze berzējas.

Otrā: spēcīga bremzēšana no lielāka ātruma. Pulsēšana pedālī un uz stūres norāda uz nevienmērīgu diska biezumu. Plaši lietotais izteiciens „deformēts disks“ parasti neatbilst patiesībai; biežāk berzes virsmā nevienmērīgi pārnests kluča materiāls, kas bremzējot izpaužas kā biezuma starpība. Pircējam šī atšķirība ir akadēmiska — disks tā vai tā tiek apstrādāts vai nomainīts.

Trešā: stāvbremze uz kāpuma. Automašīna, kas ar pievilktu stāvbremzi lēni aizripo, ir vai nu ar trošu stāvbremzi, kas jānoregulē, vai ar elektrisko stāvbremzi ar iesprūdušu izpildmotoru. Otrais gadījums ir dārgāks.

Bremzes ir viena no nedaudzajām detaļām, kam kaitē stāvēšana. Disks, kas nedēļām netiek kustināts, sarūsē vietā, kur pieguļ klucis, un klucis tam var pielipt. Virzuļi iesprūst, vadotņu tapas sacietē ar smērvielu. Automašīnai ar tās vecumam neparasti zemu nobraukumu tāpēc nepieciešama rūpīgāka bremžu pārbaude, nevis virspusējāka.

To pašu efektu rada rekuperācija. Elektro- vai hibrīdautomobilī liela daļa palēnināšanas tiek veikta ar piedziņu; berzes bremze tiek izmantota tikai spēcīgas palēnināšanas gadījumā. Kluči tāpēc kalpo ilgi, bet diski korodē, un suporti, kas darbojas reti, drīzāk iesprūst. Daži ražotāji uz to atbild ar trumuļu bremzēm aizmugurējā asī, kuras korozija skar mazāk.

Elektromobiļa apskatē tas nozīmē: kluča biezums reti ir tēma. Tēma ir disku virsmas un suportu stāvoklis.

Kluči un diski ir nodiluma detaļas ar zināmām cenām; izmaksu tāmi var saņemt vienā telefonsarunā, un tā kalpo kā pamatojums. Suports, kas ir iesprūdis, ir pozīcija virs tā. Elektriskā stāvbremze ar bojātu izpildmotoru ir pozīcija vēl virs tās, un vecākai automašīnai tā var apgāzt visu aprēķinu.

Un robeža, kas nav apspriežama: metālisks skrāpējums bremzējot. Tad balstplāksne rīvējas pret disku. Automašīnu šādā stāvoklī neizmēģina braucienā un nebrauc uz mājām, bet sakārto uz vietas.