Atbildības par defektiem izslēgšana: teikums, kas darbojas

Ja nav īpašas vienošanās, arī privātais pārdevējs atbild par to, lai lietai nodošanas brīdī nebūtu defektu. Tas ir likumā paredzētais parastais gadījums, nevis tirdzniecības īpatnība: Šveicē atbildība par defektiem ir noteikta Saistību tiesību kodeksā (Obligationenrecht), Vācijā — Civilkodeksā (Bürgerliches Gesetzbuch), un abos gadījumos tā ir spēkā, kamēr puses nav vienojušās citādi.

Tieši šī vienošanās arī ir izslēgšana. Tā pārnes slēpta defekta risku no pārdevēja uz pircēju: rūsas perēkli zem blīvējuma, pārnesumkārbu, kas jau bija nogurusi, cilindra galvas blīvi, ko neviens nebija redzējis. Divpadsmit gadus vecu automašīnu par dažiem tūkstošiem eiro privāti citādi nemaz nav iespējams pārdot, jo neviens nevar atbildēt par stāvokli, kuru pats nezina.

Divas lietas tā turpretī neizslēdz, un tieši tās ir iemesls, kāpēc pārdevēji, neraugoties uz izslēgšanu, zaudē tiesā: īpašības, kuras jūs esat skaidri apliecinājuši, un defektus, par kuriem jūs zinājāt un kurus noklusējāt. Pārējā raksta daļa ir veltīta šiem diviem robiem, jo pats teikums ir uzrakstāms ātri.

Noderīgs formulējums ir īss un neatstāj vietu interpretācijai: „Transportlīdzeklis tiek pārdots, izslēdzot jebkādu pārdevēja atbildību par tā defektiem. Pircējs ir apskatījis transportlīdzekli un veicis izmēģinājuma braucienu.“ Vairāk nevajag, un vairāk arī nepalīdz. Gari internetā atrodami noteikumu krājumi bieži ir aizgūti no komerctiesībām un privātai pārdošanai neder.

Svarīgāk par vārdu izvēli ir tas, kur teikums atrodas un kā tas tapis. Tam vieta parakstītajā līgumā, nevis sludinājumā un nevis ziņā. Turklāt līgumā, ko abi ir izlasījuši pirms parakstīšanas, — teikums, ko jūs pievienojat pēc nodošanas, nedarbojas ar atpakaļejošu spēku.

Abas tiesību sistēmas novelk vienu un to pašu robežu, lai arī formulē to atšķirīgi. Šveices Saistību tiesību kodekss atzīst atbildības izslēgšanu par spēkā neesošu, ja pārdevējs defektus pircējam ļaunprātīgi noklusējis. Vācijas Civilkodekss nosaka, ka pārdevējs nevar atsaukties uz atbildības izslēgšanu, ciktāl viņš defektu ir ļaunprātīgi noklusējis. Rezultāts abās valstīs ir vienāds: teikums sedz nezināmo, nevis noklusēto.

Ļaunprātībai nav vajadzīga sazvērestība. Pietiek ar to, ka jūs zinājāt par būtisku defektu vai uzskatījāt to par iespējamu, zinājāt, ka pircējam tas ir svarīgi, un tomēr neko neteicāt. Avārijas bojājums pirms trim gadiem, sadales ķēdes grabēšana aukstās iedarbināšanas laikā, kondicionieris, kas kopš pavasara pūš tikai remdenu gaisu, motoreļļas patēriņš, kura dēļ jūs ik pēc diviem tūkstošiem kilometru eļļu papildināt, — tieši no šādiem gadījumiem vēlāk rodas tiesvedības.

Tam ir arī otra puse, un tā ir labā ziņa: to, ko jūs pasakāt, jums vēlāk vairs nevar pārmest. Pārdevējs, kas avārijas bojājumu nosauc līgumā, nepārdod sliktāk — viņš pārdod vienreiz, nevis vienojas divreiz, un pēc tam viņam ir miers.

„Automašīnai ir dažādi defekti“ neko nedod. Vispārīgs teikums neapraksta nevienu konkrētu defektu, un par to, ko pircējs nevarēja pamanīt, viņš arī nav lēmis. Noderīgs ir saraksts, kurā katrs punkts nosaukts tā, lai trešā persona to varētu atrast.

Cik detalizēti, nav atkarīgs no automašīnas vērtības, bet gan no tā, cik pārsteidzošs šis punkts būtu pircējam. Rūsa piecpadsmit gadus vecam universālim nevienu nepārsteidz; nomainīts sānu slieksnis tam pašam auto gan.

Izslēgšana attiecas uz to, ko automašīna nespēj. Tā neattiecas uz to, ko jūs esat apgalvojuši, ka tā spēj. Ja sludinājumā rakstīts „bez avārijām“, „regulāri apkopta pēc servisa grāmatiņas“, „bez citiem īpašniekiem, tikai es“, tad tā ir norāde par automašīnas īpašībām — un, ja tā ir nepatiesa, izslēgšana nepalīdz, jo tā attiecas tikai uz atbildību par defektiem, nevis uz atbildību par pašu apliecinājumu.

Vārdi, kas visbiežāk sagādā nepatikšanas, izklausās nekaitīgi: bez avārijām, jauna tehniskā apskate (Vācijā TÜV, Šveicē MFK), apkopta pēc servisa grāmatiņas, nesmēķētāja auto, pirmais īpašnieks. Katru no tiem var pārbaudīt, un katrs no tiem galu galā ir faktu apgalvojums, kas strīda gadījumā jums būs jāpierāda.

Divi pretlīdzekļi: pirmkārt, apgalvot tikai to, ko varat pierādīt, un, otrkārt, norādīt arī, cik daudz jūs zināt. „Bez avārijām, cik man zināms — automašīnu iegādājos 2019. gadā ar 60 000 km nobraukumu“ ir godīgs un juridiski pavisam citāds apgalvojums nekā „bez avārijām“.

Pati izslēgšana abās valstīs darbojas pēc viena parauga, bet termiņi un pienākumi pēc tam — ne. Šveices tiesības paredz pircēja pienākumu pārbaudīt lietu un paziņot par defektiem: pircējam pēc nodošanas automašīna jāpārbauda un par defektu jāpaziņo nekavējoties, citādi uzskata, ka lieta ir pieņemta. Vācijas tiesības privātā pirkumā šādu tūlītēju paziņošanu tik stingri neparedz.

Savukārt Vācijā robeža starp privāto un komerciālo darbību ir novilkta stingrāk. Kas regulāri pērk un tālāk pārdod automašīnas, kādā brīdī tiek uzskatīts par komersantu, un tad piemēro noteikumus par patērētāja pirkumu (Verbrauchsgüterkauf) — atbildības izslēgšana attiecībā pret privātpersonu tur nav iespējama. Kur tieši šī robeža iet, tiesas izlemj katrā gadījumā atsevišķi; pusduci pārdošanas darījumu gadā tiesu praksē katrā ziņā vairs nevar uzskatīt par pašsaprotami privātiem.

Likumā noteiktie termiņi, kuros pircējs vispār vēl var izvirzīt prasījumus, abās valstīs ir aptuveni no viena līdz diviem gadiem no nodošanas brīža un ir noteikti attiecīgi Saistību tiesību kodeksā vai Civilkodeksā. Konkrēto skaitli lietderīgāk ir pārbaudīt tur, nevis paļauties uz ceļvedī minēto, — arī uz šo.

Pirmais reflekss parasti ir nepareizs. Ne asais „tā ir rakstīts līgumā“, ne piekāpīgais „samaksāšu pusi“ nepalīdz, kamēr nezināt, par ko ir runa. Palūdziet, lai defektu jums apraksta rakstiski, ar datumu, nobraukumu un, ja iespējams, servisa diagnozi. Pēc tam var izvērtēt, vai šis punkts vispār attiecas uz laiku, par kuru atbildat jūs.

Trīs jautājumi gandrīz vienmēr izšķir iznākumu: vai defekts pastāvēja jau nodošanas brīdī, vai radās vēlāk? Vai jūs par to zinājāt? Vai jūs apliecinājāt pretējo? Ja visas trīs atbildes ir jums par labu, izslēgšana darbojas. Ja kaut viena ir pret jums, vienošanās parasti ir lētāka nekā strīds.

Tas, kas jums šajā brīdī palīdz, ir sagatavots nodošanas dienā vai nav sagatavots vispār: līgums ar defektu sarakstu, fotoattēli ar automašīnas stāvokli, nodošanas protokols ar laiku un nobraukumu. Kam tas ir, tam saruna ir īsa. Kam nav — gara.

Tā neaizstāj noņemšanu no uzskaites un paziņošanu apdrošinātājam. Kamēr automašīna ir reģistrēta uz jūsu vārda, jūs skar jaunā vadītāja sodi, nodevas un prēmijas — to nemaina pat labākais pirkuma līgums. Tā neaizstāj arī pircēja pārbaudi un drošu samaksu; kas naudu nekad nav saņēmis, tas strīdas par ko citu, nevis par defektiem.

Un tā neaizstāj dokumentus. Servisa grāmatiņa, tehniskās apskates protokols un pēdējo lielāko darbu rēķini nav tikai argumenti cenas sarunās, bet arī pierādījums tam, ko jūs zinājāt un ko nezinājāt. Pārdevējs, kas uzrāda visu, kas viņam ir, vēlāk ir labā pozīcijā, pat ja kaut kas saplīst.

Carvexia nav puse nevienā no šiem darījumiem. Tirdzniecības vieta nodrošina sludinājumu un saziņu; līgumu, samaksu un nodošanu pircējs un pārdevējs nokārto savā starpā. Tieši tāpēc teikumam līgumā jābūt tik precīzam — starp jums nav neviena, kas strīda gadījumā to iztulkotu.