Turbokompresors: pazīmes, pirms tas kļūst dārgi

Izplūdes gāzu plūsmā atrodas turbīnas rats, ieplūdes traktā — kompresora rats. Abi ir stingri savienoti ar vārpstu, kas griežas starp tiem esošajā gultņu korpusā. Izplūdes gāzes dzen turbīnu, turbīna griež kompresoru, kompresors iespiež dzinējā vairāk gaisa. Vairāk gaisa nozīmē vairāk degvielas un līdz ar to lielāku jaudu no tā paša darba tilpuma — tas arī ir viss mērķis.

Apgriezieni sasniedz vairāk nekā simt tūkstošus minūtē, un turbīnas puse ir tikpat karsta kā izplūdes kolektors. Vairumā turbokompresoru vārpsta balstās slīdgultņos, kuros starp vārpstu un korpusu peld bukse — vārpsta nepieskaras metālam, tā slīd pa eļļas plēvīti. Daži turbokompresori tā vietā izmanto lodīšu gultņus; arī tie ir atkarīgi no eļļas.

No tā izriet doma, uz kuras balstās viss šis raksts: turbokompresors reti sabojājas tāpēc, ka nolietojas. Tas sabojājas tāpēc, ka eļļas plēvītes uz brīdi nav, tā ir bijusi pārāk karsta vai tajā ir daļiņas. Kas remontē turbokompresora bojājumu, nepaskatoties uz eļļas pusi, uzreiz nopērk arī nākamo.

Visbiežākais gadījums ir koksēšanās. Pēc dzinēja izslēgšanas eļļa vairs neplūst, bet turbīnas puse vēl ir nokaitēta līdz kvēlei; atlikusī eļļa gultņu korpusā piedeg, veidojot cietas nogulsnes, kas pamazām sašaurina eļļas kanālu. Mūsdienu automašīnās to mazina elektrisks dzesēšanas šķidruma sūknis, kas pēc izslēgšanas vēl kādu laiku darbojas — tomēr īss tukšgaitas posms pēc intensīvas braukšanas joprojām palīdz.

Otrais gadījums ir piesārņojums. Viss, kas peld eļļā, iet cauri sistēmas smalkākajai vietai, un tas ir turbokompresora gultnis. Pārsniegts eļļas maiņas intervāls, aizsērējis eļļas filtrs, nogulsnes no agrāka bojājuma dzinēja augšdaļā — katrs no tiem nonāk līdz vārpstai. Trešais gadījums ir vienkārši pārāk zems spiediens: nolietojies eļļas sūknis, aizsērējis siets, ilgstoši pārāk zems eļļas līmenis.

Tāpēc pirmais jautājums par automašīnu ar turbokompresoru nav „cik vecs ir turbokompresors“, bet „kā ir kopta eļļa“. Rēķini ar norādītu eļļas specifikāciju un intervālu, kas nav izmantots līdz galam, turbodzinējam ir īsts arguments par labu pirkumam.

Vietā, kur vārpsta pāriet uz kompresoru un turbīnu, nav ierastā vārpstas blīvgredzena (salnika), bet gan virzuļa gredzens rievā. Šāds gredzens blīvē nevis ar piespiešanas spēku pret lūpu, bet tāpēc, ka otrā pusē ir lielāks spiediens nekā gultņu korpusā. Ja šīs spiediena starpības nav, eļļa izplūst cauri.

Tas izskaidro novērojumu, kas daudzus aizved nepareizā virzienā: eļļa pūtes gaisa sistēmā ne vienmēr nāk no turbokompresora. Pārāk augsts spiediens karterī — bojātas kartera ventilācijas vai virzuļa gredzenu un cilindru sieniņu nolietojuma dēļ — likvidē spiediena starpību un iespiež eļļu tieši tur. Turbokompresors tad ir vieta, kur to redz, nevis cēlonis.

Tāpēc pirms turbokompresora maiņas būtu jāpārbauda kartera ventilācija un jāizmēra spiediens karterī. Tas ir dažu minūšu darbs, un no tā atkarīga četrciparu summa.

Daudzi dīzeļdzinēji un daži benzīna dzinēji ir aprīkoti ar mainīgas ģeometrijas turbokompresoru. Pirms turbīnas rata atrodas kustīgu vadlāpstiņu vainags; zemos apgriezienos lāpstiņas sašaurina šķērsgriezumu, lai izplūdes gāzes ātrāk triektos pret turbīnu, un augstos apgriezienos atveras. Tās regulē vakuuma izpildmehānisms vai elektrisks izpildmehānisms.

Šis mehānisms atrodas izplūdes gāzēs. Uz lāpstiņu asīm nosēžas kvēpi un eļļas nogulsnes, regulēšana kļūst stīva un beigās iestrēgst. Vadības bloks salīdzina izmērīto pūtes spiedienu ar pieprasīto un, ja novirze kļūst pārāk liela, saglabā kļūdu — reizēm kā pārāk zemu, reizēm kā pārāk augstu spiedienu, atkarībā no tā, kādā stāvoklī lāpstiņas iestrēgušas.

Praksē tas izpaužas kā dzinējs, kas velk līdz noteiktiem apgriezieniem un tad pēkšņi zaudē jaudu, vai kā jauda, kas pēc atkārtotas iedarbināšanas pēkšņi atkal ir. Abos gadījumos ir iemesls nolasīt kļūdas, nevis gaidīt, kas notiks tālāk.

Turbokompresors svilpj. Augošs, tīrs tonis, kas parādās un izzūd līdz ar pūtes spiedienu, ir normāla parādība un neko neliecina par stāvokli. Interesantas ir novirzes no tā.

Informatīvākā vizuālā pārbaude ilgst desmit minūtes, un tai vajadzīgs tikai skrūvgriezis un lukturis. Atskrūvējiet skavu uz pūtes gaisa caurules starp turbokompresoru un starpdzesētāju un ieskatieties iekšā. Plāna eļļaina kārtiņa vecākiem dzinējiem ir parasta parādība; stāvoša eļļa caurulē vai ar eļļu pilns caurules līkums zemākajā punktā — nav.

Otrkārt, dūmi. Zilgani dūmi slodzē vai pēc braukšanas ar dzinēja bremzēšanu liecina par eļļu sadegšanas kamerā — tas var būt turbokompresors, bet var būt arī vārstu blīvslēgi vai virzuļa gredzeni. Melni dūmi ir degviela bez pietiekama gaisa daudzuma un atbilst pūtes spiediena problēmai. Balti, saldeni smaržojoši dūmi nav saistīti ar turbokompresoru, bet ar dzesēšanas sistēmu.

Treškārt, brīvkustība. Ja noņem ieplūdes šļūteni no kompresora, ratu var pakustināt ar roku. Neliela radiālā brīvkustība turbokompresoram ar peldošajiem gultņiem ir normāla un nav defekta pazīme. Rats, kas pie tam aizķer korpusu, vai aksiālā brīvkustība, kas jūtama kā klikšķis, ir defekta pazīme. Un tāda ir arī jebkura berzes pēda uz lāpstiņu galiem.

Turbodzinējs sevi atklāj slodzē, nevis pilsētas satiksmē. Tāpēc izmēģinājuma braucienā vajag uzbrauktuvi vai kāpumu un paātrināšanos līdz augstiem apgriezieniem augstā pārnesumā — tur pūtes spiediens saglabājas visilgāk.

Pēc tam paskatieties atpakaļskata spogulī, pārslēdzot uz zemāku pārnesumu un mainot slodzi, un ļaujiet dzinējam divas minūtes darboties tukšgaitā, pirms to izslēdzat. Izslēdzot ieklausieties, kā rotors apstājas. Un pašās beigās nolasiet kļūdu atmiņu — arī tad, ja brauciena laikā neiedegās neviena signāllampiņa, jo pūtes spiediena novirzes bieži tiek saglabātas, pirms tās tiek parādītas.

Ja turbokompresors tiešām ir beigts, ir trīs ceļi: jauns mezgls, rūpnieciski atjaunota apmaiņas daļa vai remonts specializētā darbnīcā, kur tiek nomainīts serdes mezgls un sabalansēts viss agregāts. Secība pēc cenas parasti sakrīt ar secību pēc dokumentācijas pieejamības; apmaiņas daļa ar pārbaudes protokolu ir pragmatisks vidusceļš.

Jebkurā no trim gadījumiem neatņemams ir darbs pirms un pēc: pārbaudīt vai nomainīt eļļas padeves un atplūdes caurules, nomainīt eļļu ar jaunu filtru, pārbaudīt kartera ventilāciju un iztīrīt eļļu no pūtes gaisa sistēmas. Ja eļļa no starpdzesētāja netiek iztīrīta, pirmajā pilnas slodzes reizē tā nonāk sadegšanas kamerā — un dīzeļdzinēju, kas iesūc pats savu eļļu, nevar apturēt ar aizdedzes atslēgu.

Pircējam tas nozīmē: automašīna ar nesen nomainītu turbokompresoru ir tieši tik laba kā tai pievienotais rēķins. Ja tajā minēts tikai pats mezgls, trūkst puses darba.