Sajūgs un divmasu spararats: pazīmes

Sajūgs savieno un atvieno motoru un pārnesumkārbu. Disku ar frikcijas uzliku spiediendisks ar spēcīgu diafragmas atsperi piespiež pie spararata; kad nospiežat pedāli, izspiedējgultnis noņem atsperes spēku, un disks griežas brīvi. Uzlika ar katru kustības uzsākšanu nedaudz nodilst, turklāt jo vairāk, jo ilgāk tai jāslīd. Tāpēc sajūga kalpošanas laiks ir atkarīgs ne tik daudz no kilometriem, cik no tā, cik bieži un cik ilgi kustība tikusi uzsākta.

Spararats izlīdzina motora griešanos. Iekšdedzes motors negriežas vienmērīgi, bet triecienos — pa vienam katrā aizdedzes reizē. Mūsdienu dīzeļmotori un benzīna motori ar spēcīgu turbouzpūti, kuriem ir liels griezes moments pie zemiem apgriezieniem, rada īpaši spēcīgus triecienus, un bez slāpēšanas šīs vērpes svārstības izpaustos kā dūkšana, dunoņa un pārnesumkārbas grabēšana.

Tāpēc divmasu spararats sadala masu divās daļās: viena ir stingri piestiprināta pie kloķvārpstas, uz otras darbojas sajūgs. Starp tām atrodas garas loka atsperes ar smērvielu pildītā kanālā un gultnis. Atsperes uztver triecienus, pirms tie nonāk pārnesumkārbā. Tas ir ērti un ļauj braukt ar zemiem apgriezieniem, taču tā ir detaļa ar kustīgām daļām, kas pati nolietojas: atsperes nogurst, smērviela zūd, gultnim rodas brīvkustība.

Slīdošs sajūgs vairs nepārnes pilnu griezes momentu. Vispirms to pamanāt pie lielas slodzes augstā pārnesumā: dodot gāzi, apgriezieni pieaug, bet ātrums tiem neseko tādā pašā mērā. Sākumā tas notiek tikai pie pilnas slodzes vai ar karstu motoru, vēlāk arī parastā apdzīšanā, beigās jau uzsākot kustību kalnā. Raksturīga ir arī karsta, asa smaka pēc kāpuma.

Visbiežākais cēlonis ir nodilusi uzlika. Otrs ir eļļa uz uzlikas, parasti no nehermētiska kloķvārpstas vai pārnesumkārbas ievadvārpstas blīvgredzena. Tad jauns disks palīdz tikai tad, ja vienlaikus tiek novērsta arī noplūde. Eļļas pēdas apakšā, motora un pārnesumkārbas savienojuma vietā, dažkārt var nojaust bez pacēlāja, bet droši tās var redzēt tikai uz tā.

Vēl viena norāde ir punkts, kurā sajūgs satver. Daudziem sajūgiem tas, pieaugot nodilumam, pārvietojas uz augšu, uz pedāļa gājiena beigām. Tas viens pats neko nepierāda, jo savu lomu spēlē arī konstrukcija un hidraulika; taču kopā ar slīdēšanu aina ir nepārprotama.

Raustīšanās nozīmē: uzsākot kustību, sajūgs satver nevis vienmērīgi, bet ar raustieniem, un automašīna kratās garenvirzienā. Cēloņi ir stiklaina vai ar eļļu notraipīta uzlika, nevienmērīgi piegulošs spiediendisks, spararats ar karstuma plankumiem uz berzes virsmas — vai vienkārši izsisti motora un pārnesumkārbas balsti, kuru dēļ svārstās viss agregāts. Raustīšanās bieži parādās pēc tam, kad sajūgs sakarsis, uzsākot kustību kalnā vai ar piekabi, un vēlāk var atkal izzust.

Klabēšanu tukšgaitā ir grūtāk interpretēt. Metālisks grabējums tukšgaitā ar atlaistu sajūga pedāli, kas pazūd, tiklīdz nospiežat pedāli, nāk no pārnesumkārbas: brīvi rotējošie zobrati sitas vērpes svārstību ritmā. Iemesls var būt pārnesumkārba, bet arī divmasu spararats, kas vairs neslāpē. Savukārt troksnis, kas rodas tikai tad, kad nospiežat pedāli, norāda uz izspiedējgultni.

Nolietotam divmasu spararatam raksturīgas trīs pazīmes: klauvējiens vai rībiens, izslēdzot motoru un dažreiz arī to iedarbinot; grabēšana vai dunoņa, paātrinot no zemiem apgriezieniem augstākā pārnesumā; un ciets sitiens slodzes maiņā, t. i., pārejot no gāzes uz motora bremzēšanu un atpakaļ. Arī vibrācijas, uzsākot kustību, kas jūtas kā raustīšanās, var nākt no spararata.

Neviena no šīm pazīmēm nav pierādījums. Droši izmērīt divmasu spararata stāvokli var tikai izņemtai detaļai: serviss pārbauda, cik tālu abas daļas var pagriezt un sasvērt vienu pret otru, un salīdzina to ar ražotāja vērtībām. Dažas diagnostikas iekārtas novērtē stāvokli bez demontāžas pēc kloķvārpstas apgriezienu svārstībām; tā ir norāde, nevis mērījums.

Lai piekļūtu sajūgam vai spararatam, jāizņem pārnesumkārba. Šī demontāža abos darbos ir vienāda un veido lielu daļu rēķina. Ja maināt tikai sajūgu un atpakaļ ieliekat spararatu, kuram jau ir ievērojama brīvkustība, par to pašu demontāžu, iespējams, drīz pēc tam maksāsiet otrreiz.

Turklāt ir tehniski iemesli. Sajūga disks berzējas pret spararatu; ja tā berzes virsma ir apdegusi, ar rievām vai karstuma plaisām, jauns disks uz tās nestrādā nevainojami. Savukārt spararats, kas vairs neslāpē, noslogo jauno sajūgu. Tāpēc sajūga komplektu ražotāji iesaka pārbaudīt spararatu katras maiņas reizē, un daudzi servisi pie lielāka nobraukuma to profilaktiski nomaina līdzi.

Lietderīgi uzreiz nomainīt arī izspiedējgultni vai hidraulisko centrālo izspiedēju, kloķvārpstas blīvgredzenu, ja tam ir eļļas sūces, un vajadzības gadījumā pārnesumkārbas vārpstas blīvgredzenu. Saņemot tāmi, pajautājiet, kuras no šīm detaļām ir iekļautas, vai spararats tiks pārbaudīts vai nomainīts un kā tiks fiksēts pārbaudes rezultāts.

Dažiem modeļiem ir pieejami pārbūves komplekti ar vienmasas (cieto) spararatu un spēcīgāk slāpētu sajūga disku. Tie ir vienkāršākas konstrukcijas, bet pārnes vairāk svārstību, kas var izpausties kā dūkšana un grabēšana. Ja vispār, tad tikai ar apstiprinājumu tieši šim motoram un šai pārnesumkārbai.

Dubultsajūga pārnesumkārbai ir divi sajūgi — viens nepāra un viens pāra pārnesumiem — un vadības sistēma, kas tos darbina jūsu kājas vietā. Daudzas no šīm pārnesumkārbām arī atrodas aiz divmasu spararata. Atkarībā no konstrukcijas sajūgi darbojas sausi vai eļļā; ko tas nozīmē eļļas maiņai, ir atsevišķs jautājums.

Tā kā sajūga slīdināšanu veic vadības sistēma, problēmas šeit izpaužas citādi. Sausu dubultsajūgu tipiska pazīme ir raustīšanās, lēni uzsākot kustību, manevrējot un sastrēgumos, bieži pirmajā pārnesumā un atpakaļgaitā. Klāt nāk rāviens, uzsākot kustību pēc īsas vilcināšanās, strauja motora apgriezienu kāpšana pārslēgšanas brīdī, cieta pārslēgšana aukstā stāvoklī un mirgojošs pārnesuma indikators vai avārijas režīms, ja vadības bloks konstatē kļūdu.

Ne katra no šīm pazīmēm nozīmē nolietojumu. Vadības sistēma pastāvīgi koriģē sajūgu saķeres punktu, un pēc sajūga maiņas, darba pie vadības bloka vai dažkārt pēc programmatūras atjauninājuma tas ar diagnostikas iekārtu jāiemāca no jauna. Tāpēc pārnesumkārba, kas raustās, pēc pamatiestatīšanas var strādāt labāk — vai arī tai var būt sajūgs, kas ir nokalpojis. To atšķirt var serviss, kas nolasa pārnesumkārbas vadības blokā saglabātās regulēšanas un adaptācijas vērtības.

Lielāko daļu šo pazīmju var atrast bez instrumentiem, ja brauciens tam ir pārdomāti izplānots. Sākumā motoram vajadzētu būt aukstam, radio paliek izslēgts. Tālāk minētie soļi prasa tikai dažas papildu minūtes un aptver sajūgu, spararatu un izspiedējmehānismu.

Dubultsajūga pārnesumkārbai pedāļa testa vietā veiciet lēnu manevrēšanu uz priekšu un atpakaļ, kustības uzsākšanu kalnā, posmu sastrēguma režīmā un dažas pārslēgšanas aukstā stāvoklī. Abos gadījumos palūdziet rēķinus par agrākiem darbiem ar sajūgu un spararatu un pajautājiet par braukšanas profilu: pilsētas satiksme, piekabe un daudzi dažādi vadītāji vienai automašīnai sajūga uzliku nodeldē ātrāk nekā automaģistrāles kilometri.

Ja pazīmes ir nepārprotamas, šai pozīcijai vieta ir cenas sarunās, nevis cerībā, ka tas vēl kādu laiku izturēs. Sajūgs un spararats sevi piesaka, taču nekādus solījumus tie neievēro. Tāme no servisa, kurā automašīnu apskatīja pirms pirkuma, ir spēcīgākais arguments, ko varat ņemt līdzi.