Tehnika
Amortizatori un balstiekārta: kā atpazīt nolietojumu
6 min lasīšanai
Balstiekārta nolietojas tik lēni, ka vadītājs pie tā pakāpeniski pierod. Atšķirību pamana tikai salīdzinājumā vai tajā vienā brīdī, kad tas ir svarīgi: izvairoties no šķēršļa, bremzējot uz viļņota ceļa, sānvējā uz automaģistrāles.
Ko dara balstiekārta
Balstiekārtai ir uzdevums, kas aiz komforta bieži tiek aizmirsts: tā notur riepas uz ceļa. Saķere ir tikai tik ilgi, kamēr riepa ar slodzi balstās uz asfalta, un katrs ceļa nelīdzenums cenšas to no tā pacelt. Atsperes nes svaru un uztver triecienus, amortizatori gādā, lai atspere pēc tam neturpinātu svārstīties, un sviras, šarnīri un gumijas bukses notur riteni stāvoklī, ko paredzējuši konstruktori.
Tāpēc šīs sistēmas nolietojums vispirms ir drošības jautājums. Ritenis, kas pēc viļņa uz mirkli palec, tajā brīdī nepārnes ne bremzēšanas, ne sānu spēku. Tad ABS iejaucas biežāk, bremzēšanas ceļš uz nelīdzena ceļa kļūst garāks, un izvairīšanās manevrs kļūst nemierīgāks. Uz gluda ceļa un braucot mierīgi jūs to gandrīz nemanāt — tieši tāpēc tas tik ilgi paliek nepamanīts.
Bedres un ziema balstiekārtai kaitē īpaši. Spēcīgs trieciens var salauzt atsperi, izdeldēt šarnīru vai izjaukt riteņu savirzi, sāls bojā atsperes un amortizatoru korpusus, un aukstums padara gumijas bukses cietas.
Amortizatori, atsperes, bukses, stabilizatora stienīši
Balstiekārta sastāv no detaļām, kas nolietojas dažādā ātrumā un dažādi par sevi liek manīt. Dažas piesakās ar trokšņiem, citas tikai ar mainītu automašīnas uzvedību uz ceļa, un dažas var ieraudzīt tikai no apakšas:
- Amortizatori daudzu kilometru gaitā zaudē slāpēšanas spēku, un to nevar redzēt. Defekts kļūst redzams tikai tad, kad izplūst eļļa: mitra, netīra kārtiņa uz amortizatora korpusa ir konstatējums, viegla eļļas pēda — ne obligāti.
- Atsperes parasti lūzt apakšējā galā, kur iesākas korozija. Automašīna, kas vienā stūrī stāv zemāk, ir aizdomīga; nolūzušais gabals var sabojāt riepu.
- Amortizatoru augšējie balsti statnes augšpusē krakšķ vai čīkst, griežot stūri, īpaši stāvot uz vietas un manevrējot.
- Šķērssviru un apakšrāmja gumijas bukses kļūst saplaisājušas un mīkstas. Ritenim rodas brīvkustība, stūrēšana kļūst neprecīza, un bremzējot vai uzsākot braukšanu kaut kas klaudz.
- Stabilizatora stienīši savieno stabilizatoru ar balstiekārtu. Kad tie ir izdiluši, tie klabē, lēni braucot pār nelieliem nelīdzenumiem un bruģi — bieža un salīdzinoši lēti novēršama skaņa.
- Lodbalstiem un stūres stieņu uzgaļiem rodas brīvkustība, ko braucot jūtat kā nemieru stūrē un ko autoserviss atrod pie paceltā riteņa.
- Putekļu aizsargi un atdures buferi uz amortizatoriem ir mazas detaļas ar lielu ietekmi: ja to nav vai tie ir sairuši, uz virzuļa kāta nokļūst netīrumi, un amortizators nolietojas ātrāk.
Pazīmes braucot
Skaidrākā nogurušu amortizatoru pazīme ir pēcsvārstības. Pēc gara viļņa uz lauku ceļa virsbūve nenomierinās pēc vienas kustības, bet vēl vienu vai divas reizes šūpojas. Bremzējot priekšdaļa vairāk iegrimst, paātrinot aizmugure pietupstas, un pagriezienos automašīna sasveras vairāk nekā agrāk.
Klāt nāk pazīmes, kuras viegli norakstīt uz ceļa stāvokli. Automašīna jutīgāk reaģē uz sānvēju un risēm un uz automaģistrāles prasa nemitīgu koriģēšanu. Uz šķērsrievām riteņi dzirdami lec, stūre vibrē noteiktā ātruma diapazonā, un pār malām un aku vākiem dzirdama klaudzēšana vai grabēšana, kuras agrāk nebija.
Trokšņus var aptuveni sašķirot. Dobja klaudzēšana uz nelīdzenumiem drīzāk norāda uz buksēm, stabilizatora stienīšiem vai amortizatoru stiprinājumiem; krakšķēšana, griežot stūri uz vietas, — uz augšējiem balstiem vai atsperēm, kas kustas savās ligzdās; dūkoņa, kas ar ātrumu kļūst skaļāka un pagriezienos mainās, drīzāk uz riteņa gultni, nevis balstiekārtu. Droši to var pateikt tikai uz pacēlāja.
Vecais tests — nospiest automašīnu vienā stūrī un atlaist — atklāj tikai izteiktus gadījumus; mūsdienu amortizatori tajā var šķist normāli, arī būdami nolietoti. Informatīvāks ir mērījums uz amortizatoru testēšanas stenda, kāds ir daudziem autoservisiem, kopā ar vizuālu apskati no apakšas.
Ko atklāj riepas
Riepas fiksē balstiekārtas stāvokli. Viens nodiluma raksts ir tipisks amortizatoriem: viļņveida nodilums, t. i., plakanas ieplakas, kas regulāros intervālos atkārtojas ap visu protektoru. Tās rodas, jo slikti slāpēts ritenis lēkā un vienās un tajās pašās vietās nodilst vairāk. Ar plaukstu tās var sajust labāk nekā ieraudzīt, un tās dzirdamas kā riepu rites troksnis, kas pieaug līdz ar ātrumu.
Turpretī vienpusējs nodilums uz iekšējā vai ārējā pleca norāda uz riteņu ģeometriju, un to bieži izjauc izdilušas bukses vai trieciens pret apmali. Tāpēc jauna riepa viena pati problēmu neatrisina: tai rodas tāds pats nodiluma raksts, kamēr cēlonis saglabājas. Ko pārējie nodiluma veidi stāsta par spiedienu un kopšanu, aprakstīts rakstā par vasaras un ziemas riepām.
Tāpēc pēc spēcīga trieciena bedrē vērts rūpīgi paskatīties: izcilnis riepas sānā, iespiedums diskā, stūre, kas pēkšņi stāv šķībi, vai automašīna, kas velk uz sānu. Katrs no tiem ir iemesls braukt uz autoservisu, nevis gaidīt.
Mainīt pa asīm, pēc tam regulēt savirzi
Amortizatorus un atsperes maina pa asīm, t. i., kreiso un labo kopā, pat ja bojāts ir tikai viens. Jauns amortizators blakus nolietotam padara asi nevienādu: automašīna kreisajos un labajos pagriezienos uzvedas atšķirīgi un, bremzējot uz viļņota ceļa, var vilkt uz sānu. Ar atsperēm ir tāpat, jo jaunai atsperei ir cits augstums nekā novecojušai. Augšējos balstus un putekļu aizsargus, mainot amortizatorus, ir saprātīgi nomainīt uzreiz, jo darbs ir tas pats.
Pēc tam seko riteņu savirzes regulēšana. Jebkurš darbs ar atsperēm, amortizatoriem, buksēm vai stūres stieņiem nedaudz maina ģeometriju, un jau neliela savirzes novirze īsā laikā nodeldē riepu. Palūdziet protokolu pirms un pēc regulēšanas. Ja kāda vērtība ir ārpus regulēšanas diapazona, kāda detaļa ir saliekta, un ar regulēšanu vien nepietiek.
Divi īpaši gadījumi. Automašīnām ar adaptīvajiem amortizatoriem vai pneimatisko balstiekārtu ir dārgākas detaļas un bieži līmeņa un lukturu augstuma sensori, kuri pēc darba jākalibrē; šeit vērts izvēlēties uzņēmumu, kas šo sistēmu pazīst. Un kas uzstāda sporta vai pazeminātu balstiekārtu, tam atkarībā no valsts vajadzīga atļauja vai pārbaude ar ierakstu transportlīdzekļa dokumentos. Bez tās automašīna vairs neatbilst savai reģistrācijai; informāciju sniedz attiecīgās valsts ceļu satiksmes vai reģistrācijas iestāde.
Izmēģinājuma braucienā
Balstiekārtu apskates laikā var novērtēt labāk, nekā daudzi domā, ja ievērojat secību. Vispirms automašīnai stāvot: vai tā stāv taisni, vai kāds stūris ir zemāk? Ar lukturīti caur riteņu arkām apskatiet atsperes, īpaši apakšējos vijumus, un meklējiet eļļas pēdas uz amortizatoriem. Pārvelciet ar roku pa riepu protektoru gan iekšpusē, gan ārpusē. Tad, automašīnai stāvot, pagrieziet stūri no vienas galējās pozīcijas līdz otrai un klausieties, vai nav krakšķu.
Tas, ko atrodat apskatē un brauciena laikā, reti ir iemesls automašīnu nepirkt, bet gandrīz vienmēr ir postenis aprēķinā. Amortizatoru komplekts ar riteņu savirzes regulēšanu ir plānojams izdevums; balstiekārta, kas šķiet aizdomīga un ko neviens nekad neapskata, — nav. Ja neesat pārliecināti, ātrākā atbilde ir apskate uz pacēlāja autoservisā automašīnas tuvumā. Kas vēl ir svarīgs izmēģinājuma braucienā, aprakstīts atsevišķā rakstā.
Pašā braucienā mērķtiecīgi meklējiet ceļa posmus, kas balstiekārtai ir pārbaudījums:
- Lēnām un ar atvērtu logu pāri bruģim, ātruma vaļņiem un aku vākiem: klausieties, vai nav klaudzēšanas un grabēšanas.
- Garš vilnis lauku ceļa ātrumā: vai virsbūve nomierinās pēc vienas kustības?
- Taisni pa līdzenu ceļu, rokas brīvi uz stūres: vai automašīna tur virzienu un vai stūre ir taisni?
- Spēcīga bremzēšana no vidēja ātruma, kur tas ir droši: vai automašīna paliek taisni un cik daudz iegrimst priekšdaļa?
- Daži pagriezieni uz abām pusēm: vienāda uzvedība pa kreisi un pa labi, nekādu trokšņu, griežot stūri.